< Atpakaļ uz Ventspils novads (www.ventspilsnovads.lv)
VIEGLI lasīt    

Piešķirts finansējums Popes muižas pārvaldnieka mājas izpētei

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas 2021. gada otrajā projektu konkursā atbalstīts arī Ventspils novada pašvaldības iesniegtais Popes muižas pārvaldnieka mājas arhitektoniskās un mākslinieciskās izpētes projekts.

Pārvaldes piešķirtais finansējums ir 4700 eiro, darbus objektā veiks SIA “Arhitektoniskās izpētes grupas” speciālisti. Projekta sagatavošanā iesaistījās arī biedrības “Popes muiža” pārstāvis Roberts Grinbergs. Pēc viņa teiktā, Popes muižas pārvaldnieka māja ir viena no centrālajām muižas apbūves ēkām, kas aptver muižas parādes puses priekšdārzu. Pārvaldnieka mājas vēsture līdz šim nav pētīta, zināms vien tas, ka tā gadsimtu laikā piedzīvojusi vairākas pārbūves un tikusi pie jaunām piebūvēm.

Ēka līdz pat 2018. gada ugunsgrēkam bija saglabājusies bez būtiskiem pārveidojumiem, taču pēc ugunsgrēka ir zaudējusi vēsturiskās jumta konstrukcijas, būtiski cietusi arī jaunāko laiku piebūves daļa, kur dzīvojuši kalpi. Tagad būve ir tukša un iekonservēta, izveidots pagaidu jumts, kas pasargā to no nokrišņiem, tādēļ šis ir piemērotākais laiks, lai veiktu pilnvērtīgu ēkas arhitektonisko un māksliniecisko izpēti – bez tās nākotnē nevarēs uzsākt ēkas atjaunošanas darbus.

Vēsturiski ar Popes muižas saimniecības darbu organizēšanu un pārraudzīšanu, kā arī muižas īpašnieku aizvietošanu viņu prombūtnes gadījumos nodarbojās muižas pārvaldnieki jeb amtmaņi. Jau 1700. gadā Popes muižas inventārijā ir minēts ērberģis, kurā dzīvo amtmanis, tajā uzskaitīti divi soli, galds un četras senas gultas. Minēts arī stallis un klēts pie amtmaņa ērberģa. Amtmaņi Popes muižā mainījušies samērā bieži. Tā 1764. gada oktobrī kristīts pārvaldnieka Aušicka dēls Ulrihs Niklāss Johans Frīdrihs, bet jau 1767. gada decembrī – cita pārvaldnieka – Bekmaņa – meita Agata Gotlība.

1886. gadā pa pārvaldnieku Popes muižā sācis strādāt Hermanis Renne (Roenne), tautā dēvēts par Reni. Viņš bijis ļoti vienkāršs. Nav uzskatījis par kaunu saieties ar pagasta ļaudīm. “Man labāk patīk pie zemnieku galda būt pirmajam nekā pie kungu galda būt pēdējam,” mēdzis teikt Hermanis Renne. Viņa mūžs beidzies traģiski. 1896. gadā pārvaldnieku nošāvuši malumednieki. Pēc viņa nāves kundze ar bērniem Popi atstājusi.